Imants Kalniņš, Mirdza Zīvere — Septiņi sapņi

Слушать Imants Kalniņš, Mirdza Zīvere — Septiņi sapņi

Текст Imants Kalniņš, Mirdza Zīvere — Septiņi sapņi

Es gāju pa ielu un nokļuvu pļavā
Tad pērkona lietū ar mēnesi galā
No tā gaisma nāca, tik spilgta ar joni
Te augstu, te zemu, kā baznīcas tornis

Es aizvēru acis un gāju vien tālāk —
Ir tādi, kas gaida un tādi, kam jānāk
Es rāpos pret kalnu, bet nokļuvu krastā
Tai vietā, kur cerību pudeles atstāj
Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā
Kaija nezināja
Tevīm gribu tuvumā
Kaija aizklaigāja
Manu vārdu tālumā
Kaija nezināja

Tevīm gribu tuvumā
Kaija aizklaigāja
Manu vārdu tālumā
Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā

Kad Ziemassvētku sveces pie debesīm kūrās
Man palika septiņi sapņi no gala
Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos
Kurš tos gaidītos dala?

Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā
Kad Ziemassvētku sveces pie debesīm kūrās
Man palika septiņi sapņi no gala
Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos
Kurš tos gaidītos dala?

Kaija aizklaigāja
Manu vārdu tālumā
Kaija nezināja
Tevīm gribu tuvumā
Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā
Kaija nezināja
Tevīm gribu tuvumā
Kaija aizklaigāja
Manu vārdu tālumā